Tēmu izklāsts
-
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE
Kursa "Fizika" e-studiju vietne
-
Mācību priekšmeta "Fizika" apgūšanai ir izstrādāti sekojošie mācību materiāli:- lekciju konspekti;
- lekciju videoprezentācijas;
- uzdevumu risināšanas videoprezentācijas;
- materiāli laboratorijas darbiem (darba apraksts un videoprezentācija);
- mācību filmas;
- testi zināšanu pārbaudei.
Lekciju konspekta pamatā ir mācību grāmata
FIZIKA. A. Valtera redakcijā. Rīga, "Zvaigzne", 1992, 733 lpp..
Lekciju konspekta sagatavošanai izmantota arī cita literatūra:
1) A. Apinis, FIZIKA. Rīga, "Zvaigzne", 1972, 707 lpp..
2) R. Grabovskis, FIZIKA. Rīga, "Zvaigzne", 1983, 645 lpp..
3) J. Platacis, ELEKTRĪBA. Rīga, "Zvaigzne", 1985.
4) O. Students, OPTIKA. Rīga, "Zvaigzne", 1971.
5) Т. Трофимова, КУРС ФИЗИКИ. Москва, "Высшая школа", 2003, 542 стр..
6) Hugh D. Young, Roger A. Freedman, UNIVERSITY PHYSICS. USA, QC21.2Y67, 2000, pp.1513.
-
-
Informācija par fizikas mācību laboratorijām
Brīvlaikos pieraksts papildnodarbībai nenotiks!!!
Pieteikšanās uz papildnodarbībām 10.04.25 tiek atcelta.
-
Doc. A.Vrubļevska papildnodarbības fizikas uzdevumu risināšanā
-
Tēma 3
Materiāli laboratorijas darbiem
Par katru no darbiem ir sagatavots
- darba apraksts - teorētiskais pamatojums un protokola sākuma daļa pdf formātā, kuru Jūs varat izdrukāt un lietot darba protokola noformēšanai,
- videomateriāls, kas iepazīstina ar izmantojamo iekārtu un sniedz īsu pamācību un komentārus darba izpildei.
Pēc iepazīšanās ar veicamā darba materiāliem, lai pārbaudītu, vai esat gatavi darba veikšanai, iesakām izpildīt testu par laboratorijas darbu. -
Tēma 4
Magnētiskais lauks I
SATURS:
3.3. Magnētiskais lauks
3.3.1. Magnētiskais lauks vakuumā
3.3.1.1. Strāvu magnētiskā mijiedarbība. Ampēra likums
3.3.1.2. Strāvas kontūrs magnētiskajā laukā. Magnētiskā indukcija
3.3.1.3. Ampēra spēks
3.3.1.4. Kustošu lādiņu magnētiskais lauks
3.3.1.5. Lorenca spēks
3.3.1.6. Lādētu daļiņu kustība homogēnā magnētiskajā laukā -
Tēma 5
Magnētiskais lauks II
SATURS:
3.3.2. Strāvu magnētiskais lauks
3.3.2.1. Bio-Savāra-Laplasa likums strāvas elementam
3.3.2.2. Bio-Savāra-Laplasa likuma pielietojumi
3.3.2.3. Magnētiskās indukcijas vektora cirkulācija
3.3.2.4. Solenoīda radītais magnētiskais lauks
3.3.2.5. Magnētiskā lauka indukcijas vektora plūsma
3.3.2.6. Strāvas kontūra pārvietošanas darbs magnētiskajā laukā -
Tēma 6
Magnētiskais lauks vielā
SATURS:
3.3.3. Magnētiskais lauks vielā
3.3.3.1. Magnētiskā lauka un vielas mijiedarbība
3.3.3.2. Jēdziens par elementārstrāvām
3.3.3.2.1. Elektrona orbitālais magnētiskais moments
3.3.3.2.2. Elektrona spina magnētiskais moments
3.3.3.2.3. Atoma magnētiskais moments
3.3.3.3. Vielas magnetizācija
3.3.3.4. Magnētiskā caurlaidība
3.3.3.5. Magnētiskā lauka intensitāte
3.3.3.6. Diamagnētisms
3.3.3.7. Paramagnētisms
3.3.3.8. Feromagnētisms
3.3.3.8.1. Magnētiskā histerēze -
Tēma 7
Elektromagnētiskā indukcija
SATURS:
3.3.4. Elektromagnētiskā indukcija
3.3.4.1. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas eksperimenti
3.3.4.2. Elektromagnētiskās indukcijas likumi
3.3.4.2.1. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likums
3.3.4.2.2. Lenca likums
3.3.4.2.3. Elektromagnētiskās indukcijas likums
3.3.4.3. Elektromagnētiskās indukcijas likuma izskaidrojums no enerģijas nezūdamības likuma viedokļa
3.3.4.4. Dažas atsevišķas elektromagnētiskās indukcijas izpausmes un lietojumi
3.3.4.4.1. EDS ģenerators
3.3.4.4.2. Fuko strāvas
3.3.4.4.3. Skinefekts
3.3.4.5. Pašindukcija
3.3.4.5.1. Ieslēgšanas un izslēgšanas strāvas
3.3.4.6. Savstarpēja indukcija (mijindukcija)
3.3.4.6.1. Transformators
3.3.4.7. Magnētiskā lauka enerģija -
Tēma 8
Maksvela vienādojumi
SATURS:
3.3.5. Maksvela vienādojumi
3.3.5.1. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likuma vispārinājums
3.3.5.2. Nobīdes strāva
3.3.5.3. Vispārīgā Maksvela vienādojumu sistēma integrālā forma
3.3.5.4. Elektromagnētiskā lauka elektriskās un magnētiskās komponentes relatīvais raksturs -
Tēma 9
Elektromagnētiskās svārstības
SATURS:
3.3.6. Elektromagnētiskās svārstības
3.3.6.1. Svārstību kontūrs
3.3.6.2. Elektromagnētisko svārstību procesa apraksts
3.3.6.3. Harmoniskās elektromagnētiskās svārstības
3.3.6.3.1. Harmonisku elektromagnētisko svārstību diferenciālvienādojums
3.3.6.3.2. Spriegums un strāvas stiprums svārstību kontūrā
3.3.6.3.3. Svārstību kontūra enerģija
3.3.6.4. Rimstošas elektromagnētiskā svārstības
3.3.6.4.1. Rimstošu elektromagnētisko svārstību diferenciālvienādojums
3.3.6.4.2. Spriegums un strāvas stiprums CLR svārstību kontūrā
3.3.6.4.3. Rimstošu elektromagnētisko svārstību relaksācijas laiks un rimšanas logaritmiskais dekrements
3.3.6.5. Uzspiestas elektromagnētiskās svārstības
3.3.6.5.1. Uzspiestu elektromagnētisko svārstību diferenciālvienādojums
3.3.6.5.2. Aktīvās pretestības R kontūrs
3.3.6.5.3. Kapacitātes C kontūrs
3.3.6.5.4. Induktivitātes L kontūrs
3.3.6.5.5. Virknē slēgtu elementu C, L un R kontūrs
3.3.6.5.6. Rezonanse
3.3.6.5.7. C, L un R kontūra aktīvā, reaktīvā un pilnā jauda -
Tēma 10
Elektromagnētiskie viļņi
SATURS:
3.3.7. Elektromagnētiskie viļņi
3.3.7.1. Elektromagnētisko viļņu atklāšana
3.3.7.2. Elektromagnētisko viļņu diferenciālvienādojums
3.3.7.3. Plakans monohromatisks elektromagnētiskais vilnis
3.3.7.4. Elektromagnētisko viļņu svarīgākās īpašības
3.3.7.4.1. Elektromagnētisko viļņu atstarošana un laušana
3.3.7.4.2. Elektromagnētisko viļņu enerģija un tās blīvums
3.3.7.4.3. Elektromagnētisko viļņu enerģijas plūsma un tās blīvums
3.3.7.4.4. Elektromagnētisko viļņu impulss un spiediens
3.3.7.4.5. Elektromagnētisko viļņu skala -
Tēma 11
Gaismas interference I
SATURS
6.1.1. Jēdziens par gaismas viļņu interferenci un koherenci.
6.1.2. Koherentu gaismas viļņu iegūšanas paņēmieni
6.1.2.1. Junga dubultsprauga
6.1.2.2. Freneļa biprizma
6.1.2.3. Freneļa spoguļi
6.1.2.4. Loida spogulis
6.1.2.5. Pola iekārta
6.1.3. Interferences maksimumu un minimumu nosacījumi
6.1.4. Koherence laikā un koherence telpā
6.1.4.1. Koherence laikā
6.1.4.2. Koherence telpa -
Tēma 12
Gaismas Interference II
SATURS:
6.1.5. Gaismas interference plānās caurspīdīgās kārtiņās
6.1.5.1. Plakanparalēla kārtiņa
6.1.5.2. Ķīļveida kārtiņa
6.1.5.3. Ņūtona gredzeni
6.1.6. Interferometri
6.1.6.1. Maikelsona interferometrs
6.1.6.2. Žamēna interferometrs
6.1.7. Daži interferences lietojuma piemēri
6.1.7.1.Optisko elementu dzidrināšana
6.1.7.2. Interferences spoguļi un gaismas filtri
6.1.7.3. Virsmas apstrādes kvalitātes pārbaude
6.1.7.4. Gaismas laušanas koeficienta noteikšana
6.1.7.5. Gaismas viļņa garuma un sfēriskas virsmas rādiusa noteikšana
6.1.7.6. Precīza garuma noteikšana
6.1.7.7. Precīza leņķa noteikšana -
Tēma 13
Gaismas difrakcija
SATURS:
6.2. Gaismas difrakcija
6.2.1. Gaismas difrakcijas veidi
6.2.2. Heigensa – Frenela princips
6.2.3. Frenela zonu metode (difraģētās gaismas intensitātes aprēķināšanai)
6.2.4. Gaismas difrakcija apaļā caurumā un ap apaļu disku
6.2.4.1. Difrakcijas aina aiz apaļa cauruma
6.2.4.2. Difrakcijas aina aiz apaļa diska
6.2.5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā
6.2.6. Difrakcijas režģis
6.2.7. Rentgenstaru difrakcija
6.2.8. Gaismas difrakcijas pielietojumi
6.2.8.1. Optisko ierīču izšķiršanas spēja
6.2.8.2. Hologrāfija -
Tēma 14
Gaismas polarizācija
SATURS:
6.3. Gaismas polarizācija.
6.3.1. Gaismas viļņi – šķērsviļņi.
6.3.2. Dabiska un polarizēta gaisma.
6.3.3 Malī likums.
6.3.4. Gaismas polarizācija, gaismai atstarojoties un lūstot uz divu dielektriķu robežvirsmas. Brūstera likums.
6.3.5. Gaismas dubultlaušana.
6.3.6. Polarizācijas ierīces.
6.3.6.1. Nikola prizma.
6.3.6.2 Polaroīdi.
6.3.7. Eliptiski polarizētas un cirkulāri polarizētas gaismas iegūšana un pārvēršana lineāri polarizētā gaismā.
6.3.8. Polarizētas gaismas interference.
6.3.9. Mākslīgā gaismas dubultlaušana (mākslīgā optiskā anizotropija).
6.3.9.1. Fotoelastība.
6.3.9.2. Elektrooptiskais efekts (Kerra efekts).
6.3.10. Optiski aktīvas vielas.
6.3.11. Anizotropija magnētiskajā laukā (Faradeja efekts). -
Tēma 15
Gaismas dispersija un absorcija
SATURS:
6.4. Gaismas dispersija un absorbcija
6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija
6.4.2. Gaismas dispersijas elektronu teorija
6.4.3. Gaismas absorbcija
6.4.4. Gaismas dispersijas un absorbcijas pielietojumi tehnikā -
Tēma 16
Termiskais starojums
SATURS:
4.2. Kvantu optika
4.2.1. Termiskais starojums
4.2.1.1. Izstarošanas (emisijas) un absorbcijas spēja
4.2.1.2. Kirhofa likums
4.2.1.3. Enerģijas sadalījums absolūti melna ķermeņa starojuma spektrā
4.2.1.4. Stefana – Bolcmaņa likums
4.2.1.5. Vīna pārbīdes likums
4.2.1.6. Kvantu hipotēze un Planka formula
4.2.1.7. Optiskā pirometrija -
Tēma 17
Gaismas korpuskulārās īpašības
SATURS:
4.2.2. Gaismas korpuskulārās īpašības
4.2.2.1. Ārējais fotoefekts un tā likumi
4.2.2.2. Einšteina vienādojums
4.2.2.3. Fotoefekta izmantošana
4.2.2.4. Fotoni
4.2.2.5 Gaismas spiediens
4.2.2.6. Komptona efekts
4.2.2.7. Elektromagnētiskā starojuma korpuskulāro un viļņējādo īpašību dialektiskā vienība -
Tēma 18
Kvantu mehānikas elementi
SATURS
5. Kvantu mehānikas elementi
5.1. De Brojī viļņi
5.1.1. De Brojī hipotēze
5.1.2. Vielas korpuskulāri viļņējādo īpašību eksperimentālais apstiprinājums
5.1.3. De Brojī viļņu raksturs
5.2. Viļņu funkcija
5.3. Nenoteiktību sakarība
5.3.1. Heizenberga nenoteiktību sakarība impulsam un koordinātei
5.3.2. Heizenberga nenoteiktību sakarība enerģijai un laikam
5.4. Šrēdingera vienādojums
5.4.1. Šrēdingera vienādojums nestacionāriem stāvokļiem
5.4.2. Stacionārais Šrēdingera vienādojums.
5.5. Daļiņa homogēnā dziļā taisnstūrveida potenciālā bedrē
5.6. Klasiskās mehānikas un kvantu mehānikas rezultātu salīdzinājums
5.7. Lineārs harmonisks oscilators -
Tēma 19
Atomfizikas elementi
SATURS:
6. Atomfizikas elementi
6.1. Atoma uzbūves modeļi
6.2. Bora teorija
6.3. Ūdeņraža atoms kvantu mehānikā -
Tēma 20
Gaismas emisija un absorbcija atomā
SATURS:
6.4. Gaismas emisija un absorbcija atomā
6.4.1. Gaismas absorbcija un spontānais starojums
6.4.2. Gaismas uzspiestais (inducētais) starojums
6.4.3. Lāzeri
6.4.4. Luminiscence -
Tēma 21
Cietvielu kvantu fizikas elementi
SATURS:
7. Cietvielu kvantu fizikas elementi
7.1. Enerģētisko zonu veidošanās kristālos
7.2. Elektronu sadalījums pa enerģijas zonām
7.3. Vielu iedalījums metālos, pusvadītājos un dielektriķos no zonu teorijas viedokļa
7.4. Kvazidaļiņas – vadītspējas elektroni un caurumi
7.5. Efektīvā masa
7.6. Jēdziens par Boze – Einšteina un Fermi – Dīraka kvantu statistikām
7.7. Metālu vadītspējas kvantu teorija -
Tēma 22
Pusvadītāju fizikas elementi
SATURS:
7.8. Pusvadītāju vadītspēja
7.8.1. Pusvadītāju pašvadītspēja
7.8.2. Pusvadītāju piejaukumvadītspēja
7.9. Kontaktparādības
7.10. Pusvadītāju elektroniskās ierīces
7.10.1. Pusvadītāju diodes
7.10.2. Tranzistori (pusvadītāju triodes)
7.10.3. Pusvadītāju termoelementi
7.10.4. Fotoparādības pusvadītājos -
Tēma 23
Kodolfizikas pamati
SATURS:
8. Atomu kodolu un elementārdaļiņu fizikas elementi
8.1. Atoma kodols
8.1.1. Atoma kodola uzbūve un sastāvs, tā raksturlielumi
8.1.2. Nuklonu mijiedarbība
8.1.3. Saites enerģija un kodola masas defekts
8.2. Radioaktivitāte un tās veidi
8.2.1. Alfa, beta, gamma starojuma likumi un rašanās mehānismi
8.2.2. Radioaktīvās sabrukšanas likums
8.2.3. Radioaktīvā starojuma bioloģiskā iedarbība -
Tēma 24
Kodolreakcijas un nezūdamības likumi
SATURS:
8.3. Kodolreakcijas un nezūdamības likumi
8.3.1. Kodolu dalīšanās reakcijas. Ķēdes reakcijas
8.3.2. Jēdziens par kodolenerģētiku
8.3.3. Kodolu sintezēs reakcijas
9. Elementārdaļiņas
9.1. Elementārdaļiņu klasifikācija un savstarpējā pārvēršanās
9.2. Četru veidu fundamentālās mijiedarbības