Topic outline
Main course page
-
Šajā sadaļā atradīsiet metodiskus norādījumus un ieteikumus attālinātu studiju kursu veidošanai un vadīšanai.
-
1. Pedagoģiskā procesa komponentes un struktūra saglabājas (pedagoģiskā procesa procesuāli strukturālais modelis nākamajā slaidā), neatkarīgi no vides, kurā notiek saskarsme2. Pedagoģiskie principi saglabājas gan reālajā vidē, gan virtuālajā (skat. attēlu zemāk)3. Būtiski saglabāt psiholoģiskos priekšnosacījumus sadarbībai e-vidē: pēc iespējas mazāk stresa, t.i.
- strauji nemainīt noteikumus, tos izskaidrot dažādos veidos,
- nepārslogot ar informācijas dažādību – tāpat ir daudz jaunas informācijas gan mācībspēkiem, gan studentiem,
- bieža atgriezeniskā saite (nevis zināšanu pārbaude vai kontrole) par to vai info ir saņemts, saprasts un iespējams lietot ir ļoti nepieciešama (sadaļā “Pieredzes stāsti” Anitas Straujumas pieredzes stāsts par pirmo tiešsaistes lekciju ir ļoti labs piemērs arī no psiholoģiskās gatavības viedokļa)
Digitālās kultūras mācīšanās principi vs tradicionālās kultūras mācīšanās principi
Pedagoģiskā procesa modelis e-vidē
- Šajā līmenī studenti uztvers nodarbības mērķi, sapratīs uzdevumu un apjēgs domāšanas priekšmetu (priekšmets šajā shēmā nav studiju priekšmets, bet gan tas, kas jāapgūst konkrētajā nodarbībā: fakti, sakarības, likumi utt. ) tikai tad, ja būs ikdienas stresa līmenis. Stresu rada straujas apstākļu izmaiņas un pirmā reakcija uz stresu ir vai nu bēgt vai uzbrukt. Tāpēc mācībspēks ir tas, kas var šo pārmaiņu radīto stresu samazināt. Cilvēks var mācīties tikai tad, ja jūtas psiholoģiskā drošībā. Vislabākais šajā līmenī ir regulāra komunikācija un skaidri noteikumi.
- Svarīgākais pēc stresa mazināšanas ir mērķis un uzdevumi konkrētajai nodarbībai. Atkal būtu labi, sazinoties ar studentiem, noskaidrot, vai viņiem tas (ko sasniegt - mērķis) un tie (kādā veidā - uzdevumi) ir skaidrs. No šī seko nākamais –
- Motivācija: interese, pienākumi, vajadzības. Un šajā brīdī vairs nav svarīgi, kādus rīkus izmantosiet, galvenais, lai šie rīki ir pieejami.
- Šeit sākas gan tehnisko līdzekļu izvēle, kas būtu pieejama abām pusēm, gan kuri ir tehniski iespējami un pieejami, gan lietotāju zināšanas un prasmes.
- Ja mācībspēks izvēlas nevis tiešsaistes lekciju, bet materiālu ievietošanu Ortus vidē, tad būtiskākais ir sekot procesa modelim “mērķis un uzdevumi” - ”līdzekļi un to izvēle” – “darbība” – “atgriezeniskā saite un vērtēšana”. No satura apguves viedokļa ir vienalga, kādus līdzekļus izvēlaties, jo svarīgi ir sasniegt mērķi.
- Jāņem vēra arī studentam pieejamie līdzekļi, un šeit ir ne tikai tehnoloģiju pieejamība (internets, dators utt.), bet arī prasmju līmenis lietot tehnoloģijas. Lai arī tiek pieņemts, ka mūsdienu studenti ir “dzimuši digitāļi”, tas nenozīmē, ka visi lieto vienus un tos pašu tiešsaistes vai digitālos rīkus. Rīki ir līdzeklis mērķu sasniegšanai, ja pārāk daudz uzmanības jāveltī rīka lietošanai, tad nodarbības mērķis netiks sasniegts.
Šī ir procesa neredzamā, būtiskākā, grūtākā daļa, jo nodarbības priekšmeta (tātad faktu, sakarību, likumu un likumsakarību) apguve notiek kā iekšējs psihisks process.Varu minēt dažas psiholoģiskās likumsakarības – atbilstoši tām arī jāmeklē mācīšanās rīki e-vidē:
UZTVERE veidojas no sajūtām – redzes, dzirdes, taustes, spēka, līdzsvara (arī, protams, garšas, smaržas, bet tās mēs reti izmantojam apzinātā studiju procesā) un citām. Uztvere darbojas labi, ja ir ierobežots uztveres lauks (datora ekrāns ir optimāls uztverei, telefona ekrāns ir nedaudz pa mazu); vizuālajām sajūtām jāmainās ar audiālajām vai taustes un kustību/līdzsvara sajūtām. Blakus sajūtas parasti netraucē, ja tās ir kā vājāks kairinātājs par pamata sajūtu, tāpēc, ja students paralēli aizpildāmajam testam klausās mūziku austiņās, tad viņš labāk spēj koncentrēties darbam (tā ir sajūtu sensibilizācija) un nav nepieciešams ierobežot šo darbību. Protams, ir arī selektīvās uztveres fenomens – cilvēks uztver to, kas atbilst viņa vajadzībām, interesēm- Ir studentu interese;
- Nepārtraukta uzmanības pievēršana vienam objektam vai darbībai ir līdz 15 minūtēm un tad notiek darbības maiņā;
- Pārslēgšanās no viena darbības veida uz citu ir loģiska, pamatota un saprotama;
- Ja paliek nepabeigtas darbības – piemēram, atstāj uzdotus, bet neatbildētus jautājumus, protams, norādot, kā tie tiks atbildēti;
- Svarīgāko informāciju vienmēr dot sākumā un īpaši beigās, jo vislabāk uzmanība (arī atmiņa) strādā “malu efekta” režīmā.
UZMANĪBA: tas ir zināšanu ceļš gandrīz vai vārda tiešajā nozīmē – ja mēs spējam izvirzīt mērķi, tad smadzenes “atslēdz” to informāciju, kas neatbilst mērķim. Bet mērķi var izvirzīt tikai cilvēks pats – mācībspēks nevar šo mērķi “iedot”, bet var palīdzēt ieraudzīt, pieņemt.
Uzmanība tiek pievērsta un noturēta (mērķis tiek “paņemts”), ja:
Produkts ir zināšanas, prasmes un to lietošana, kas iegūta mācīšanās REZULTĀTĀ. Ne vienmēr produkts jāvērtē ar kādu punktu skaitu, jo reizēm nozīmīgi ir vienkārši to aktualizēt, uzdodot reflektēt par nodarbību.Tikpat nozīmīgs rezultāts ir apmierinātība vai neapmierinātība ar zināšanām, resp., tas ir emocionālais rezultāts, un ļoti bieži tieši tas būs nākamā procesa daļas uzsākšanas motivators. Pašlaik ir tik daudz dažādu pašvērtēšanas aplikāciju, ka ar šo nevajadzētu būt problēmas, tajās ir gan apzināto zināšanu, gan emocionālā rezultāta vērtēšanas funkcijas, ka svarīgi ir izvēlēties labāko.Noslēgumā – rezultāti ir tie, kas liks nākamreiz atgriezties (vai neatgriezties) pie tālākā apguves procesa daļas – izvirzīt nākamo mērķi, apjēgt uzdevumus, izjust motivāciju.EDEN (European Distance and E-Learning Network) organizē virtuālo semināru sēriju, lai palīdzētu augstskolu mācībspēkiem krīzes laikā. Pirmais seminārs «Kā sākt mācības tiešsaistē» notika 30. martā. Tajā eksperts Tony Bates (Kanāda) stāstīja par savu pieredzi..
-