WebEx - https://www.webex.com/downloads.html

Video zvana rīks grupai, kas integrēts RTU e-studiju vidē ērtākai lietošanai.

1. Īsa video instrukcija par WebEx video zvana istabas izveidi un lietošanu.

• Filmējot videozvanu norādiet saglabāšanas vietu "Record in cloud", nevis uz datora! 
• Tikai pēc vairākām stundām varēsiet redzēt e-studiju vidē izveidoto videozvanu, kuru pēc tam saglabājiet datorā. 
• Pamācību skatieties zem "Pamācība, kā pievienot video E-studijās"
• Atkarībā no WebEx izmantošanas daudzuma, video tiks regulāri dzēsti ārā. 

Leonards Budņiks par Google kontu un YouTube: 

Noskatieties video arī, kas ir ievietots zem nosaukums "Pamācība, kā pievienot video E-studijās"

1. Pedagoģiskā procesa komponentes un struktūra saglabājas (pedagoģiskā procesa procesuāli strukturālais modelis nākamajā slaidā), neatkarīgi no vides, kurā notiek saskarsme

2. Pedagoģiskie principi saglabājas gan reālajā vidē, gan virtuālajā (skat. attēlu zemāk)

3. Būtiski saglabāt psiholoģiskos priekšnosacījumus sadarbībai e-vidē: pēc iespējas mazāk stresa, t.i. 

• strauji nemainīt noteikumus, tos izskaidrot dažādos veidos, 
• nepārslogot ar informācijas dažādību – tāpat ir daudz jaunas informācijas gan mācībspēkiem, gan studentiem,
• bieža atgriezeniskā saite (nevis zināšanu pārbaude vai kontrole) par to vai info ir saņemts, saprasts un iespējams lietot ir ļoti nepieciešama (sadaļā “Pieredzes stāsti” Anitas Straujumas pieredzes stāsts par pirmo tiešsaistes lekciju ir ļoti labs piemērs arī no psiholoģiskās gatavības viedokļa)

Digitālās kultūras mācīšanās principi vs tradicionālās kultūras mācīšanās principi

Pedagoģiskā procesa modelis e-vidē

• Šajā līmenī studenti uztvers nodarbības mērķi, sapratīs uzdevumu un apjēgs domāšanas priekšmetu (priekšmets šajā shēmā nav studiju priekšmets, bet gan tas, kas jāapgūst konkrētajā nodarbībā: fakti, sakarības, likumi utt. ) tikai tad, ja būs ikdienas stresa līmenis. Stresu rada straujas apstākļu izmaiņas un pirmā reakcija uz stresu ir vai nu bēgt vai uzbrukt. Tāpēc mācībspēks ir tas, kas var šo pārmaiņu radīto stresu samazināt. Cilvēks var mācīties tikai tad, ja jūtas psiholoģiskā drošībā. Vislabākais šajā līmenī ir regulāra komunikācija un skaidri noteikumi.
• Svarīgākais pēc stresa mazināšanas ir mērķis un uzdevumi konkrētajai nodarbībai. Atkal būtu labi, sazinoties ar studentiem, noskaidrot, vai viņiem tas  (ko sasniegt - mērķis) un tie (kādā veidā - uzdevumi) ir skaidrs. No šī seko nākamais –
• Motivācija: interese, pienākumi, vajadzības. Un šajā brīdī vairs nav svarīgi, kādus rīkus izmantosiet, galvenais, lai šie rīki ir pieejami.

• Šeit sākas gan tehnisko līdzekļu izvēle, kas būtu pieejama abām pusēm, gan kuri ir tehniski iespējami un pieejami, gan lietotāju zināšanas un prasmes.
• Ja mācībspēks izvēlas nevis tiešsaistes lekciju, bet materiālu ievietošanu Ortus vidē, tad būtiskākais ir sekot procesa modelim “mērķis un uzdevumi” - ”līdzekļi un to izvēle” – “darbība” – “atgriezeniskā saite un vērtēšana”. No satura apguves viedokļa ir vienalga, kādus līdzekļus izvēlaties, jo svarīgi ir sasniegt mērķi.
• Jāņem vēra arī studentam pieejamie līdzekļi, un šeit ir ne tikai tehnoloģiju pieejamība (internets, dators utt.), bet arī prasmju līmenis lietot tehnoloģijas. Lai arī tiek pieņemts, ka mūsdienu studenti ir “dzimuši digitāļi”, tas nenozīmē, ka visi lieto vienus un tos pašu tiešsaistes vai digitālos rīkus. Rīki ir līdzeklis mērķu sasniegšanai, ja pārāk daudz uzmanības jāveltī rīka lietošanai, tad nodarbības mērķis netiks sasniegts.

Šī ir procesa neredzamā, būtiskākā, grūtākā daļa, jo nodarbības priekšmeta (tātad faktu, sakarību, likumu un likumsakarību) apguve notiek kā iekšējs psihisks process.

Varu minēt dažas psiholoģiskās likumsakarības – atbilstoši tām arī jāmeklē mācīšanās rīki e-vidē:

UZTVERE veidojas no sajūtām – redzes, dzirdes, taustes, spēka, līdzsvara (arī, protams, garšas, smaržas, bet tās mēs reti izmantojam apzinātā studiju procesā) un citām. Uztvere darbojas labi, ja ir ierobežots uztveres lauks (datora ekrāns ir optimāls uztverei, telefona ekrāns ir nedaudz pa mazu); vizuālajām sajūtām jāmainās ar audiālajām vai taustes un kustību/līdzsvara sajūtām. Blakus sajūtas parasti netraucē, ja tās ir kā vājāks kairinātājs par pamata sajūtu, tāpēc, ja students paralēli aizpildāmajam testam klausās mūziku austiņās, tad viņš labāk spēj koncentrēties darbam (tā ir sajūtu sensibilizācija) un nav nepieciešams ierobežot šo darbību. Protams, ir arī selektīvās uztveres fenomens – cilvēks uztver to, kas atbilst viņa vajadzībām, interesēm

UZMANĪBA: tas ir zināšanu ceļš gandrīz vai vārda tiešajā nozīmē – ja mēs spējam izvirzīt mērķi, tad smadzenes “atslēdz” to informāciju, kas neatbilst mērķim. Bet mērķi var izvirzīt tikai cilvēks pats – mācībspēks nevar šo mērķi “iedot”, bet var palīdzēt ieraudzīt, pieņemt.

Uzmanība tiek pievērsta un noturēta (mērķis tiek “paņemts”), ja:

• Ir studentu interese;
• Nepārtraukta uzmanības pievēršana vienam objektam vai darbībai ir līdz 15 minūtēm un tad notiek darbības maiņā;
• Pārslēgšanās no viena darbības veida uz citu ir loģiska, pamatota un saprotama;
• Ja paliek nepabeigtas darbības – piemēram, atstāj uzdotus, bet neatbildētus jautājumus, protams, norādot, kā tie tiks atbildēti;
• Svarīgāko informāciju vienmēr dot sākumā un īpaši beigās, jo vislabāk uzmanība (arī atmiņa) strādā “malu efekta” režīmā.

Produkts ir zināšanas, prasmes un to lietošana, kas iegūta mācīšanās REZULTĀTĀ. Ne vienmēr produkts jāvērtē ar kādu punktu skaitu, jo reizēm nozīmīgi ir vienkārši to aktualizēt, uzdodot reflektēt par nodarbību.


Tikpat nozīmīgs rezultāts ir apmierinātība vai neapmierinātība ar zināšanām, resp., tas ir emocionālais rezultāts, un ļoti bieži tieši tas būs nākamā procesa daļas uzsākšanas motivators. Pašlaik ir tik daudz dažādu pašvērtēšanas aplikāciju, ka ar šo nevajadzētu būt problēmas, tajās ir gan apzināto zināšanu, gan emocionālā rezultāta vērtēšanas funkcijas, ka svarīgi ir izvēlēties labāko.


Noslēgumā – rezultāti ir tie, kas liks nākamreiz atgriezties (vai neatgriezties) pie tālākā apguves procesa daļas – izvirzīt nākamo mērķi, apjēgt uzdevumus, izjust motivāciju.

Aicinām iepazīties ar Ilmāra Slaidiņa vadītā vebināra par tālmācības metodiku prezentāciju.

EDEN (European Distance and E-Learning Network) organizē virtuālo semināru sēriju, lai palīdzētu augstskolu mācībspēkiem krīzes laikā. Pirmais seminārs «Kā sākt mācības tiešsaistē» notika 30. martā. Tajā eksperts Tony Bates (Kanāda) stāstīja par savu pieredzi. .

Anita Straujuma pirmō reizi tiešsaistes lekciju 13 IEVF maģistrantūras programmas ārzemju studentiem priekšmetā Procesu analīze un vadība  vadīja vien dažas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī.

Tehniskais nodrošinājums: Microsoft Teams tiešraides nodrošināšanai, Prezi veidotas prezentācijas, ORTUS (RTU studiju sistēma), portatīvais dators, austiņas, mikrofons, papildus monitors (extended)
Interneta pieslēgums: Dzīvoju ārpus Rīgas, tādēļ optiskie kabeļi līdz manām mājām nav atnākuši. Ir pieejami divi pieslēgumi, abi mobilie (i-net un LMT).

Gatavošanās: Man bija maz laika gatavoties (apmēram 5 stundas), jo man, pieņemu tāpat kā jums, līdz otrdienai bija jārisina ugunsgrēki manos administratīvajos pienākumos. Ir pieejami daudzi materiāli par to kā vadīt tiešsaistes lekcijas – ja ir laiks, obligāti jāizlasa pirms uzsākt lekciju. Nepieciešamas pavisam citas iemaņas.

Pieredze: Man nav pieredzes video lekciju veidošanā, nav pieredzes tiešsaistes lekciju veidošanā. Man ir pieredze darbā ar MS Teams – 10 cilvēku komanda strādājam ar to trešo mēnesi, organizējam arī tiešsaistes sanāksmes.

Pirms lekcijas:
1. Informāciju par lekciju izvietoju 3 kanālos: izveidoju Whatsapp grupu, aizsūtīju visiem epastu, visa informācija dublēta ORTUS (RTU studiju sistēma).
2. Izveidoju aptauju, kur jautāju studentu gatavību piedalīties lekcijā, pieejamos tehniskos līdzekļus (dators, planšete, mobilais) (skolas to jau ir izdarījušas centralizēti). Divi studenti norādīja, ka viņiem ir tikai mobilie tālruņi.
3. Veicu pirmo testu – vīrs bija “izmēģinājumu trusītis” lai saprastu kā viņš redz mani un prezentāciju uz datora, kā uz telefona.
Neaprakstīšu kā tiek organizētas tiešsaistes lekcijas MS Teams – RTU mūs ar instrukcijām nodrošina, bet noteikti ir pieejamas pamācības youtube.

Lekcijas gaita:
1. Lekcijā piedalījās 13 studenti. Sākumā jāvelta laiku, lai izskaidrotu kā tehniski notiek lekcija, jācīnās ar atbalsi (studentiem jāizslēdz mikrofonus, otrs risinājums būtu austiņas visiem), jāpalīdz saprast kā studenti var iesaistīties lekcijas laikā, kā var atbildēt uz pasniedzēja jautājumiem.
2. Lekcija tomēr bija pārsvarā mans monologs. Bija tikai viens vai divi studenti, kam bija drosme iesaistīties diskusijā. Lai veicinātu iesaisti, lūdzu rakstīt atbildes Meeting chat (tā arī teicu, vairākkārt atkārtoju - write answers now), iepauzēju, lai viņiem ir laiks ierakstīt. Sākumā jautāju tikai jautājumus, kur var atbildēt ar  Yes vai No, pēc tam arī drusku sarežģītākus. Tur studenti labprāt iesaistījās.
3. Obligāti pauzes. Man ir lekcijas no rīta, 4x45 minūtes, gājām 3 pauzēs, divas īsas, viena garāka. Čatā ierakstīju cikos sāksies nākošā daļa. Man par lielu prieku lielākā daļa precīzi ieradās.
4. Lekcijas laikā radās problēmas ar Interneta pieslēgumu (ar studentiem bijām vienojušies, ka ja nedzird vai raustās, raksta čatā vai Whatsapp). Biju spiesta lekcijas vidū no i-net pāriet uz LMT pieslēgumu. NB! Nākošnedēļ, kad skolas slēgsies klāt un būs daudz paralēlo pieslēgumu būs vēl lielākas problēmas - “kārsies” tīkls. Ar šo jārēķinās un jādomā risinājumu. Biju piespiedusi recording – kad arī LMT sāka raustīties, pārtraucu ierakstu. Iespējams, ka tas kādus resursus ietaupa.
5. Uzdevu mājas darbu un grupas darbus (lai paši sazvanās Skype vai Whatsapp). Uzskatu, ka šobrīd svarīgi ārzemju studentus noslogot, motivēt vienam ar otru sazināties. Izolācija ir grūti panesama, stress vēl tikai palielināsies.

Mani tehniskie un organizatoriskie izaicinājumi, uzdevumi līdz nākošai reizei:
1. Kā organizēt grupas darbus lekcijas laikā. MS Teams it kā ļaujot darīt, bet studentiem vajadzēs pašiem iemācīties un saorganizēties. Nākošnedēļ iemēģināšu Zoom.
2. Kā vēl vairāk iedrošināt studentus iesaistīties diskusijās. Ne tikai čatā, bet arī sarunās.
3. Tehniski – kā tikt galā ar atbalsi. (tagad zinu – visiem "mute" vai visiem austiņas).
4. Kā nodrošināt, ka studenti dzird skaņu, ja manā prezentācijā ir video (šobrīd izlīdzējos ar subtitriem).
5. Nākošreiz plānoju uzdot kārtējo mazo kontroldarbu, ko viņi man parasti auditorijā pildīja 10 min no rīta kā “rīta vingrošanu”. Plānoju izveidot tiešsaistes anketu. Izaicinājums tiem studentiem, kam tikai telefons.

Mums visiem kopā izdosies! Tik jāsper pirmos soļus.

Laboratorijas darba rezultātu iesniegšana caur testu Moodle un MS Team video ievadam

Ilzei Birzniecei šī nebija pirmā reize izmantojot digitālos rīkus studiju procesā. Viņa RTU e-studiju vidi Moodle lieto ikdienā, tostarp, organizējot laboratorijas darbu rezultātu iesniegšanu ar testa palīdzību studentiem. Toties pirmo reizi, gatavojot lekciju nelielai (8 studentu) grupai – DITF studentiem, viņa izmēģina MS Teams video ieraksta opciju. Video tika izmantots kā ievads, kurā Ilze paskaidroja, kā notiek turpmākā darba organizācija un ko sagaida no kursa dalībniekiem. 

Moodle Ilze jau agrāk bija izveidojusi vairākus testus laboratorijas darbu rezultātu iesniegšanai. Līdz ar to, nebija jātērē šobrīd tik dārgais laiks jauna materiāla izveidē, bet varēja jau esošo rediģēt un piemērot attiecīgajai situācijai. Studentiem visas atbildes bija jāiesniedz Moodle testā. Testa sagatavošana prasa laiku, īpaši, ja tajā iekļauj automātiski vērtējamās atbildes. Mazāk laikietilpīgi ir sagatavot testu, kur studenti atbildes raksta kā skaidrojumu un pasniedzējs tās vērtē katru atsevišķi. Ilze lēš, ka, lai sagatavotu testu ar manuāli vērtējamām atbildēm, vajag 10 minūtes laika katram jautājumam, automātiski vērtējamo jautājumu sagatavošana būs laikietilpīgāka. 

Ļoti svarīgi, gatavojot testu un labojot studentu iesniegtās atbildes, ir saprast praktiskas dabas nianses, piemēram, Ilzes kursā, vai decimālskaitļu atdalīšanai izmanto punktu vai komatu, kāda ir nepieciešamā noapaļošana. Šī informācija jāsniedz jautājuma skaidrojumā studentiem. 

Tests palīdz novērtēt sasniegto rezultātu, pie tam mācībspēks var definēt arī laiku, kurā tests studentiem jāizpilda, piemēram, viena stunda jebkurā laikā vai tests pieejams tikai konkrētā laikā, piemēram 27. martā no plkst. 13. līdz 14. 

Video ierakstīšana un pievienošana Moodle vidē bija jau izaicinošāks uzdevums. Ar MS Teams Ilze bija izmantojusi, strādājot projektu grupās un piedaloties attālinātās sanāksmēs. Bet šoreiz, pirmkārt, bija jāsaprot, kā tehniski veikt ierakstu, un, otrkārt, kā to pievienot kā iegultu (embedded) video Moodle. Lai lieki netērētu laiku, Ilze lūdza padomu RTU IT departamenta kolēģiem. Pēc video uzņemšanas MS Teams pāradresē uz Microsoft Stream, kas ir nedaudz mulsinoši, un piedāvā dalīties ar video, tostarp iegultu video. Tomēr ievietojot to e-studiju kursā, studentiem piekļuve video netika ļauta. Arī saites pārsūtīšana nepalīdzēja. Līdz ar to kā vienīgais risinājums tika rasta video lejuplādē datorā un pēc tam vēlreiz ielāde Moodle. Ilzei tas šķita pārāk sarežģīti, tāpēc nākamreiz viņa plāno izmēģināt citas video ierakstīšanas alternatīvas, apskatīt arī ZOOM. 

Viņasprāt, MS Teams video ir laba opcija, ja pasniedzējs nodarbībā vēlas studentus iesaistīt diskusijā un panākt klātbūtnes efektu, skaidrot prezentāciju, atbildēt uz jautājumiem, bet vienkārša video ierakstīšanas funkcijai jābūt vieglāk realizējamai (domājams, ar citu rīku). Kā tehniskais nodrošinājums tika lietots tikai portatīvais dators (ar iebūvēto kameru un mikrofonu). Pati vērtē, ka video kvalitāte ir apmierinoša, bet runāt kameras priekšā gan vēl jātrenējas.

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Inovāciju un uzņēmējdarbības vadības katedras lektoram Leonardam Budņikam digitālo rīku izmantošana studiju procesa organizēšanā nav nekas jauns. Viņš fakultātē strādā kopš 2014. gada un nebaidās eksperimentēt un studentu uzmanības piesaistīšanai liek lietā krietnu devu humora. 

Šī azartiskā pieeja studiju procesa dažādošanai ir attaisnojusies. 2018. gadā L. Budņiks saņēma «Gada jaunā mācībspēka goda nosaukumu», un arī studenti vairākkārt viņu ir atzinuši par vienu no labākajiem mācībspēkiem, piešķirot Studentu parlamenta Gada balvu.

RTU Telekomunikāciju un elektronikas fakultātes dekāns profesors Jurģis Poriņš aizvadījis pirmās lekcijas maģistrantūras 1. kursa ārzemju un latviešu studentu grupām studiju kursā «Informācijas optiskās apstrādes fizika» . Tiešsaistes lekcijām profesors izmanto Zoom programmatūru, par kuras uzticamību pārliecinājies jau iepriekš – tā nodrošina augstāku video un skaņas pārraides kvalitāti, salīdzinot ar citām līdz šim lietotajām vidēm. 

• Jautājumus programmā var uzdot gan rakstiski, gan mutiski. 
• Slaidrādes ir ērti pārskatāmas, viegli var pāriet uz jebkuru slaidu, jo tie visi izkārtojami vienā joslā ekrāna sānos vai apakšā. 
• Nepieciešamības gadījumā var izmantot interaktīvās tāfeles iespējas, tomēr tās izmantošanas funkcionalitāte tomēr būtu uzlabojama. 
• Ekrānu docētājs var izkārtot tā, lai būtu redzami visi studenti. Tiesa to, būt vai nebūt redzamiem, izvēlas paši studenti.
• Būtiski, ka saiti uz Zoom ģenerēto notikumu – lekciju , studentiem var nosūtīt ORTUS, un, lai tajā piedalītos, nav nepieciešamības lejuplādēt Zoom programmu, ir tikai jānoklikšķina uz saites. 
• Lekcijas J. Poriņš ierakstīja un ar to ierakstiem nepieciešamības gadījumā dalās ar studentiem. 
  
  

Novērojumi un ieteikumi: 

• Klausītājiem ir jāizslēdz mikrofoni, jo programmatūra automātiski pārslēdzas uz skaļāko skaņas avotu; 
• Apmeklējumā nekādu izmaiņu nebija – lekcijā piedalījās visi ārzemju studenti, bet latviešu krusā dažu nebija (bet atšķirībā no klātienes lekcijas, šo viņi varēs noskatīties atkārtojumā); 
• Studentu aktivitāte lekcijas laikā uzdodot jautājumus, bija lielāka nekā klātienes nodarbībā! Iespējams, dažus studentus jautājumu uzdošanai iedrošina tieši lekcijas attālinātā norises forma.

13. martā mēs visi pamodāmies jaunā pasaulē, kur pirmajā plānā ir mūsu veselība (kā fiziskā, tā arī psiholoģiskā). Katram mācībspēkam ir ne tikai pašiem jāpielāgojas, bet arī jāorganizē savu ikdienas darbu jauno dzīves apstākļu ietvaros.

Ceļš no klātienes apmācības uz attālināto apmācību nebija grūts. Mūsu katedras tehniskais aprīkojums atļāva mums īsa laikā transformēt mācību procesu tiešsaistes režīmā nodrošināt pilno apmācības ciklu.

Nepieciešamie tehniskie risinājumi:

Dators (veiklāk visu kontrolēt izmantojot datoru nevis mobilo iekārtu) kas ir aprīkots ar mikrofonu un WEB kameru

Interneta pieslēgums. Vēlams, lai interneta ātrums būtu vismaz 10Mbis/s. Bet svarīgi pievērt uzmanību ka ne tikai ienākoša kanāla ātrums ir liels, bet arī ir pietiekošs ātrums izsējošajam kanālam. Katram no mums ir iespēja pārbaudīt savu ātrumu izmantojot https://www.speedtest.net/ platformu. Piemēram ātrums, ar kuru nebūs problēmas pārraidīt jebkura lieluma saturu tiešsaistē.

Programmatūra. Ikdienā lekciju vadīšanai mēs izmantojam Microsoft Teams un Microsoft PowerPoint un Microsoft OneNote produktus. 

Lekcijas norise un sagatavošana

Sagatavošanās process

·        Pirms lekcijas tiek izvedota publiskā vebināra vietne (saite) kura tiek publicēta internetā. Saites veidošanai izmantojam:

o   Palaist Microsoft Teams programmatūru uz datora

o   Izvelēties Calendar 

o   Nospiest pogu Meet now 

o   Ierakstīt nebināra nosaukumu (šeit lai veiklāk atrast vajadzīgo lekciju izmantoju nosaukum <datums> <kursa nosaukums>) 

o   Nospiest pogu Join Now

o   Tad kad istaba ir sagatavota nokopēt dalību saiti (copy join info).

·        Iekopēto saiti ir nepieciešams ievietot ORTUS sistēmā vajadzīgajā kursā. Tās palīdzēs studentiem un arī mums pašiem atrast norādi uz vajadzīgo vebināru. 

Lekcijas vadīšana

Lekcijas laikā kursa mācībspēkam ir nepieciešams pieslēgties vebināram vismaz 5 minūtes pirms sākuma. Pieslēdzoties obligāti ir jāatslēdz mikrofons un kamera.

Dažas minūtes pirms lekcijas izmantojot vebināra saziņās platformu (čats) uzrakstīt paziņojumu par to, ka tuvākajā laikā lekcijas sāksies. Šīs teksts ļaus arī turpmāk saprast cikos ir lekcijas sākums.

Uzsākot lekciju obligāti, vajag pārliecināties, ka visiem dalībniekiem ir atslēgts mikrofons. Gadījumā, ja ir dzirdams troksnis nepieciešams no vadības paneļa atslēgt visus mikrofonus nospiežot pogu Mute all.

Noteiktajā laikā uzsākam lekciju ieslēdzot gan kameru gan mikrofonu.

Sākumā ir lekcijas noteikumi (instrukcija). Mikrofons ieslēgts tikai mācībspēkam. Gadījumā, ja studenti grib uzdot jautājumu vai ir nepieciešama atgriezeniskā saite, vēlams izmantot saziņas platformu (čata iespējas).

Lekcijas sākumā studentiem tiek izstāstīts, ka ja viņi grib uzdot jautājumu, ir nepieciešams pacelt roku saziņas platformā (čatā) ierakstot atslēgu. Mūsu gadījumā 5 izsaukuma zīmes (!!!!!).

Kad mācībspēks pamana šo informāciju, ir nepieciešams apturēt stāstīto un nolasīt jautājumu, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti.

Lekcijas noslēgumā nekad neatstājam istabu pirmie. Noslēdzot lekciju atslēdzam mikrofonu un kameru, bet paliekam sistēmā. Šīs laiks ir paredzēts studentiem, lai nepieciešamību gadījumā uzdot jautājumus.

Mums ir jāatceras, ka Teams raksta visus jautājumus, un arī pēc lekcijas mums ir iespēja analizēt to, kas bija izrunāts lekcijas laikā.

 Grupu darbs

Lekcijas laikā dažreiz ir nepieciešamība noorganizēt grupas darbu. Šodien eksistē daudz platformas, kas ļauj koplietot dokumentus, bet lai atvieglotu studentiem darbu, nepieciešams izmantot viena ražotāja rīkus. (mazāk ārējas norādes, mazāk iespēju kļūdīties).

Savas lekcijās mēs izmantojam Microsoft OneNote lai koplietot uzdevuma izpildi. Izmantojot vebināra vietni programmā Microsoft Teams ir iespēja pievienot darba lapu (Meeting Notes), kur dalībniekiem būs iespēja darboties.