| Tēma | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
| Informācija par fizikas mācību laboratorijām | ||
| Tēma 3 | ||
| Tēma 4 | Saturs: IEVADS Fizikas priekšmets un tā sakars ar citām zinātnēm 1. MEHĀNIKAS FIZIKĀLIE PAMATI 1.1 Ievads materiāla punkta un absolūti cieta ķermeņa kinemātikā 1.1.1. Atskaites sistēmas 1.1.2. Materiāla punkta trajektorija, pārvietojums un ceļš 1.1.3. Ātrums 1.1.4. Paātrinājums 1.1.5. Normālais un tangenciālais paātrinājums. 1.1.6. Materiāla punkta kustība pa aploci 1.1.7. Lineārā ātruma un paātrinājuma sakars ar leņķiskajiem lielumiem |
|
| Tēma 5 | SATURS: 1.2. Materiāla punkta dinamika 1.2.1. Pirmais Ņūtona likums. Inerciālās atskaites sistēmas 1.2.2. Spēks un masa. Otrais Ņūtona likums 1.2.3. Impulss (kustības daudzums) 1.2.4. Trešais Ņūtona likums 1.2.5. Mehāniska sistēma 1.2.6. Impulsa nezūdamības likums 1.2.7. Spēku veidi mehānikā 1.2.7.1. Elastības spēki 1.2.7.2. Berzes spēki 1.2.7.3. Gravitācijas spēki 1.2.8. Jēdziens par spēka lauku 1.2.9. Darbs. Mainīga spēka darbs. Jauda 1.2.10. Enerģija 1.2.10.1. Kinētiskā enerģija 1.2.10.2. Potenciālā enerģija 1.2.11. Konservatīvie un nekonservatīvie (disipatīvie) spēki. Sakarība starp konservatīvo spēku un potenciālo enerģiju 1.2.12. Enerģijas nezūdamības likums mehānikā |
|
| Tēma 6 | SATURS: 1.3. Cieta ķermeņa dinamika 1.3.1. Cieta ķermeņa kustība 1.3.1.1. Cieta ķermeņa translācijas kustība 1.3.1.2. Cieta ķermeņa rotācijas kustība 1.3.2. Inerces moments 1.3.3. Spēka moments 1.3.4. Ķermeņa rotācijas dinamikas pamatvienādojums 1.3.5. Impulsa moments 1.3.6. Impulsa momenta nezūdamības likums 1.3.7. Rotējoša ķermeņa kinētiskā enerģija, darbs un jauda 1.3.8. Rites kustība 1.3.9. Translācijas un rotācijas analoģija |
|
| Tēma 7 | SATURS: 1.4. Mehāniskās svārstības 1.4.1. Svārstības un to veidi 1.4.2. Harmoniskas svārstības. Svārstību raksturlielumi 1.4.2.1. Harmonisku svārstību kinemātiskais vienādojums 1.4.2.2. Kustības ātrums harmoniskajās svārstībās 1.4.2.3. Paātrinājums harmonisko svārstību kustībā 1.4.3. Harmonisku svārstību saskaitīšana 1.4.3.1. Divu harmonisku vienvirziena svārstību saskaitīšana 1.4.3.1.1. Divu harmonisku vienvirziena vienādas frekvences svārstību saskaitīšana 1.4.3.1. 2. Divu harmonisku vienvirziena dažādas frekvences svārstību saskaitīšana 1.4.3.2. Divu harmonisku savstarpēji perpendikulāru svārstību saskaitīšana 1.4.3.2.1. Divu harmonisku savstarpēji perpendikulāru vienādas frekvences svārstību saskaitīšana 1.4.3.2.2. Divu harmonisku savstarpēji perpendikulāru dažādas frekvences svārstību saskaitīšana 1.4.4. Harmonisku svārstību dinamika 1.4.4.1. Kvazielastīgie spēki 1.4.4.2. Fizikālais un matemātiskais svārsts 1.4.4.3. Harmonisku svārstību enerģija 1.4.5. Rimstošas svārstības 1.4.6. Uzspiestas svārstības. Rezonanse |
|
| Tēma 8 | SATURS: 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās 1.5.2. Garenviļņi un šķērsviļņi 1.5.3. Viļņu virsma un viļņu fronte 1.5.4. Heigensa princips 1.5.5. Skrejviļņa kinemātiskais vienādojums 1.5.5.1. Plakana harmoniska skrejviļņa kinemātiskais vienādojums 1.5.5.2. Sfēriska skrejviļņa kinemātiskais vienādojums 1.5.6. Viļņa garums 1.5.7. Viļņu skaitlis un viļņu vektors 1.5.8. Superpozīcijas princips 1.5.9. Viļņu interference. Stāvviļņi 1.5.10. Jēdziens par viļņu difrakciju 1.5.11. Viļņu enerģija 1.5.12. Viļņu enerģijas plūsma |
|
| Tēma 9 | SATURS: 2. MOLEKULĀRĀ FIZIKA UN TERMODINAMIKA 2.1. Termodinamiskās sistēmas. Ideāla gāze 2.1.1. Makroskopisku ķermeņu molekulāri kinētiskā (statistiskā) un termodinamiskā pētīšanas metode 2.1.2. Molekulāri kinētiskās teorijas pamattēzes 2.1.3. Sistēmas stāvoklis un stāvokļa parametri 2.1.4. Absolūtā temperatūras skala 2.1.5. Līdzsvara un nelīdzsvara stāvokļi 2.1.6. Līdzsvara un nelīdzsvara procesi 2.1.7. Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums 2.1.8. Vielas daudzums 2.1.9. Klapeirona-Mendeļejeva vienādojums 2.1.10. Gāzu maisījums 2.2. Molekulāri kinētiskās teorijas fizikālie pamati 2.2.1. Ideālas gāzes molekulāri kinētiskās teorijas pamatvienādojums (spiedienam) 2.2.2. Vienatoma molekulas vidējā translācijas kustības enerģija un tās sakars ar temperatūru 2.2.3. Brīvības pakāpju skaits un daudzatomu molekulas vidējā enerģija |
|
| Tēma 10 | SATURS: 2.3. Gāzes molekulu statistiskie sadalījumi 2.3.1. Maksvela likums ideālas gāzes molekulu sadalījumam pa ātrumiem un siltumkustības enerģijām 2.3.1.1. Gāzes molekulu vidējais kvadrātiskais ātrums 2.3.1.2. Maksvela sadalījuma funkcija 2.3.1.3. Maksvela sadalījuma analīze un grafiks 2.3.1.4. Molekulu sadalījums pa translācijas kustības kinētiskās enerģijas vērtībām 2.3.2. Bolcmaņa sadalījums ārējā potenciālu spēku laukā 2.3.2.1. Ideāla gāze smaguma spēku laukā 2.3.2.2. Bolcmaņa sadalījums 2.4. Molekulu savstarpējā sadursme 2.5. Pārneses procesi 2.5.1. Molekulu siltuma kustība un ar to saistītā masas, impulsa un enerģijas pārnese 2.5.1.1. Difūzija 2.5.1.2. Siltuma vadīšana 2.5.1.3. Viskozitāte (iekšējā berze) |
|
| Tēma 11 | SATURS: 2.6. Termodinamikas pamati 2.6.1. Pirmais termodinamikas likums 2.6.1.1. Gāzes veiktais darbs, mainoties tilpumam 2.6.1.2. Ideālās gāzes iekšējā enerģija 2.6.1.3. Iekšējās enerģijas izmaiņa 2.6.1.4. Pirmā termodinamikas likuma formulējums 2.6.1.5. Izoparametriskie un adiabātiskie procesi 2.6.2. Ideālas gāzes siltumietilpība 2.6.2.1. Siltumietilpība dažādos procesos 2.6.3. Otrais termodinamikas likums un siltuma dzinēji 2.6.3.1. Procesu veidi 2.6.3.1.1. Atgriezeniski un neatgriezeniski procesi 2.6.3.1.2. Cikliskie procesi 2.6.3.2. Siltuma dzinēji un saldēšanas mašīnas 2.6.3.3. Karno cikls un tā lietderības koeficients ideālai gāzei 2.6.3.4. Entropija 2.6.3.5. Otrais termodinamikas likums 2.6.3.6. Otrā termodinamikas likuma statistiskā jēga 2.6.3.7. Entropijas saistība ar kārtību |
|
| Tēma 12 | SATURS: 3. ELEKTRĪBA UN MAGNĒTISMS 3.1. Elektrostatika 3.1.1. Elektriskais lauks vakuumā 3.1.1.1. Elektriskā lādiņa īpašības. Elementārlādiņš 3.1.1.2. Elektriskā lādiņa nezūdamības likums 3.1.1.3. Lādiņa blīvums 3.1.1.4. Elektrisko lādiņu mijiedarbība. Kulona likums 3.1.1.5. Elektriskais lauks. Lauka intensitāte 3.1.1.6. Intensitātes vektora plūsma 3.1.1.7. Ostrogradska-Gausa teorēma 3.1.1.8. Lauka intensitātes aprēķināšana dažādiem lādētiem ķermeņiem 3.1.1.8.1. Vienmērīgi lādētas bezgalīgas plates elektriskais lauks 3.1.1.8.2. Vienmērīgi lādētas sfēriskas virsmas elektriskais lauks 3.1.1.8.3. Vienmērīgi lādētas lodes elektriskais lauks 3.1.1.9. Elektriskā lauka spēku darbs, pārvietojot lādiņus 3.1.1.10. Lauka intensitātes vektora cirkulācija 3.1.1.11. Elektrostatiskā lauka potenciāls 3.1.1.12. Elektriskā lauka intensitātes un potenciāla savstarpējā saistība |
|
| Tēma 13 | Saturs: 3.1.2. Elektriskais lauks dielektriķos 3.1.2.1. Brīvie un saistītie lādiņi 3.1.2.2. Elektriskais dipols. Dipols homogēnā elektriskā laukā 3.1.2.3. Polārās un nepolārās molekulas 3.1.2.4. Dielektriķu polarizācija. Polarizācijas vektors 3.1.2.5. Vides relatīvā dielektriskā caurlaidība 3.1.2.6. Elektriskā lauka indukcija (nobīde) 3.1.3. Vadītāji elektriskajā laukā 3.1.3.1. Elektriskais lauks vadītājā un ārpus vadītāja tā virsmas tuvumā 3.1.3.2. Vadītājs ārējā elektriskajā laukā 3.1.3.3. Vadītāju elektriskā kapacitāte. Kondensatori 3.1.3.4. Elektriskā lauka enerģija 3.1.3.4.1. Lādiņu sistēmas enerģija 3.1.3.4.2. Lādēta vadītāja un kondensatora enerģija 3.1.3.4.3. Elektrostatiskā lauka enerģija. Lauka enerģijas blīvums |
|
| Tēma 14 | SATURS: 3.2. Līdzstrāva 3.2.1. Strāvas stiprums un blīvums 3.2.2. Strāvas avoti. Elektrodzinējspēks. Spriegums 3.2.3. Oma likums ķēdes posmam 3.2.4. Vadītāju pretestība 3.2.5. Rezistoru slēgumi 3.2.6. Oma likums diferenciālā formā 3.2.7. Oma likums noslēgtai ķēdei 3.2.8. Sazarotas ķēdes. Kirhofa likumi 3.2.9. Strāvas darbs un jauda 3.2.10. Džoula-Lenca likums 3.2.11. Metālu elektrovadītspējas elementārā klasiskā teorija |
|
| Tēma 15 | Lekciju demonstrācijas eksperimentu apraksti no sekojošiem avotiem: О.Канавиньш. Физические опыты и их толкование, РПИ, Рига, 1978 O.Kanaviņš, Fizikas eksperimenti un to interpretācija, II.daļa Elektrība un magnētisms", RPI, Rīga, 1982. O.Kanaviņš, Fizikas eksperimenti un to interpretācija, III.daļa Elektromagnētisms", RPI, Rīga, 1984. O.Kanaviņš, Fizikas eksperimenti un to interpretācija, RPI, Rīga, 1980. Fizikas demonstrāciju apraksti, II daļa. Elektrība, RPI, Fizikas katedra, Rīga, 1969. Fizikas demonstrāciju apraksti, Pirmais papildinājums, RPI, Fizikas katedra, Rīga, 1970. Fizikas demonstrāciju apraksti, III daļa. Optika, RPI, Fizikas katedra, Rīga, 1971. |
