Studenti lasa un analizē avota tekstu, īpašu uzmanību veltot tādām translatoloģijas kategorijām kā tematika (avota teksta izdošanas vieta, gads, izdevējs, teksta ārējā forma, valodas pāru specifika; teksta uzbūve, iedalījums, statuss); semantika (vārda nozīme, sinonīmija, polisēmija, idiomātika, valodisko zīmju funkcijas, konotācijas, asociācijas); leksika (terminoloģija); pragmātika (tulkotā teksta funkcija, mērķis, tulkošanas uzdevums, tulkojuma saņēmējs, kultūras atšķirības) un stilistika ( teksta stils, stila analīze, sintakse, funkcionālais stils, valodas plūstamība u.c.). Studenti mācās noteikt teksta veidu, identificēt tulkošanas problēmas un risināt tās, izstrādāt tulkošanas stratēģiju un izvēlēties tulkošanas metodi. Studenti strādā ar vārdnīcām, leksikoniem u.c. uzziņas literatūru, tulko tekstu, pārbauda un kritizē tulkojumu, vajadzības gadījumā izmaina to.