Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženierim jāprot pilnveidot esošās un projektēt jaunas medicīnā izmantojamas iekārtas, aparātus un instrumentus, pārzināt iekārtu fizikālos un tehniskās darbības principus, izgatavošanas un konstruēšanas tehnoloģijas, veikt iekārtu un sistēmu izvēli, uzstādīšanu, uzraudzību, kontroli un testēšanu, veikt radiācijas tehnoloģiju plānošanu un uzraudzību, veikt pacienta dozimetriju.
Lai students iegūtu nepieciešamās prasmes un kompetences, praksei ir piemērota sistēmiska pieeja un tā tiek organizēta četros posmos:
1) Pamatiemaņu ieguves prakse (šajā praksē students iegūst pamatiemaņas materiālu mehāniskajā apstrādē un elektrisko/elektronisko shēmu salikšanā, prakse plānota 1.-2. kursa studentiem, prakses ilgums - 4 nedēļas);
2) Klīniskā prakse (praksē students iegūst pamatiemaņas klīnisko diagnostisko un terapijas iekārtu un sistēmu izmantošanā, prakse paredzēta 3.- 4. studiju gada studentiem, prakses ilgums - 8 nedēļas);
3) Pētnieciski-zinātniskā prakse (praksē students apgūst pamatiemaņas, pētnieciska darba izstrādē, prakse paredzēta 4.-5. studiju gada studentiem, prakses ilgums 5 nedēļas). Klīniskās un pētnieciski- zinātniski prakses rezultātā students izstrādā un aizstāv bakalaura darbu.
4) Konstruktora - tehnoloģiskā prakse (students iegūst pamatiemaņas medicīnisko iekārtu mehānisko, elektrisko/elektronisko sistēmu, kā arī attiecīgo tehnoloģisko procesu projektēšanā un izgatavošanas tehnoloģiju realizācijā, prakse plānota 4. – 5.kursa studentiem, kopējais prakses ilgums - 8 nedēļas). Šīs prakses rezultātā students izstrādā un aizstāv inženierprojektu.