Datu glabāšanas un apstrādes problēmas arvien bijušas un ir skaitļošanas speciālistu un datoru lietotāju uzmanības centrā. Tehnoloģijas iespējas (atmiņu apjomi, ātrdarbība) ir strauji progresējušas, bet vēl straujāk ir augušas prasības. Kā vienu no populārākām datu apstrādes tehnoloģijām var minēt datu bāzes (DB) koncepciju. Sākotnēji tā veidojās kā mēģinājums novērst tos galvenos trūkumus, kas bija raksturīgi parastām failu vadības sistēmām, tas ir, datu loģisko un fizisko atkarību. Mainot ieraksta loģisko struktūru un failu novietojumu ārējās atmiņas iekārtās, nācās koriģēt arī lietojumprogrammu kodu.
Tiek izmantoti dažādi DB datu loģiskie modeļi: hierarhiskie (kokveida), tīkla, relāciju un objekta datu modeļi. Visplašāko lietojumu guvuši relāciju un relāciju-objektu datu modeļi. Šo modeļu bāzi veido relāciju un objektu algebras.
Pēdējos gados plaši tiek izmantota datu bāzes servera programmēšanas valoda. Tas ļauj ievērojami uzlabot lielu un sarežģītu datu apjomu apstrādi. Datu bāzes serverī glabājamās datu apstrādes procedūras palielina arī datu bāzes elastību (vienkāršo nepieciešamo izmaiņu veikšanu).