Studiju priekšmets ļauj apgūt vispārēju priekšstatu par vēsturisko ēku konstrukcijām un materiāliem, kā arī iepazīt materiālu ieguves un būvtehnikas vēsturi. Kursā tiek analizētas ēku daļas un to izmaiņas arhitektūras vēstures kontekstā. Tiek aplūkotas nesošās konstrukcijas – pamati, sienas, pārsegumi un jumti, raksturojot mūra, koka un jaukta materiāla ēku īpatnības. Īpaša uzmanība tiek veltīta tektonikas nozīmei vēsturiskajās ēkās. Tiek atklāti atsevišķu ēkas konstruktīvo un arhitektonisko elementu mākslinieciskās saskaņas nosacījumi, kā arī vēsturisko stilu formālās pazīmes vēsturiskajos logos, durvīs, apkures ierīcēs, iekštelpu apdares paņēmienos un ēku zemesgabalu labiekārtojumā. Tiek raksturotas biežāk sastopamās būvtehniskās un konstruktīvās problēmas, kā arī vēsturisko ēku daļu un konstrukciju saglabāšanas un atjaunošanas metodes.