Pēdējos gados aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta submikrostruktūras materiāliem un norisēm nanolīmenī. Fundamentālie pētījumi šajā jomā izraisījuši arī lielu komerciālā sektora interesi, kā rezultātā noteikti nanostrukturētie materiāli un nanotehnoloģijas jau raduši pielietojumu atsevišķās tautsaimniecības sfērās, t.sk. informāciju tehnoloģijās, elektronikā un elektrotehnikā, preču iepakojumā, sporta inventāra ražošanā, kosmētikas industrijā, medicīnā, membrānu tehnoloģijās u.c.
Lai palielinātu nanostrukturēto materiālu pielietojuma funkcionalitāti, ir lietderīga to ievadīšana dažādu materiālu matricās, t.sk. sintētisku un biodegradablu polimēru matricās, tādējādi veidojot polimēru nanokompozītmateriālus. Salīdzinājumā ar mikrostruktūras polimēru matricas kompozītmateriāliem, kuri savas pārstrādes specifikas un ekspluatācijas īpašību dēļ, šobrīd veido nozīmīgāko klasisko kompozītmateriālu daļu (salīdzinājumā ar metāla matricas un keramikas matricas kompozītmateriāliem), nanostrukturētiem polimēru kompozītiem piemīt papildus priekšrocības (zemāki perkolācijas sliekšņi, labākas barjeras īpašības, labākas elektromagnētiskā starojuma neitralizējošās īpašības utt.), kuras lielā mērā ir atkarīgas no izmantotās nanostrukturētās pildvielas un tās mijiedarbības ar mērķtiecīgi izvēlēto polimēra matricu. Tādā veidā polimēru nanomateriāli aizņem būtisku vietu moderno materiālu un nanotehnoloģiju saimē.
Priekšmeta ietvaros paredzēts vispārīgi iepazīstināt studentus ar plašo polimēru nanomateriālu klāstu, t.sk. oglekļa nanocaurulītes un citas relatīvi nesen atklātās oglekļa alotropiskās formas (t.sk. grafēnus, „sīpolveidīgo” oglekli) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem, magnētiskas pildvielas (t.sk. ferītus) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem, plākšņveida nanostruktūras (t.sk. slāņainos silikātus) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem, specifiskus modifikatorus (t.sk. šķidrkristāliskus modifikatorus) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem, kā arī polimēru matricas hibrīdnanokompozītiem, kuru struktūrā integrēti dažādas anizotropijas (viendimensionālas, divdimensionālas un trīsdimensionālas nanostruktūras) un atšķirīga ķīmiskā sastāva un funkcionalitātes nanodaļiņas. Īpašu uzmanību paredzēts pievērst šāda veida polimēru nanokompozītu komponentu savstarpējās mijiedarbības ķīmijas un fizikas jautājumiem, kā arī to iegūšanas, pārstrādes un reciklēšanas tehnoloģiskajiem aspektiem. Vienlaicīgi paredzēts dod vispusīgu šādu polimēru matricas nanokompozītu pielietojamības raksturojumu.