Kursa mērķis ir veidot pamatus, kritērijus, procesus un vērtības, kas palīdzēs tikt galā ar katastrofu risku vadību un uzlabot izturētspēju. Kursa uzmanība tiek vērsta uz infrastruktūru izturētspēju. Kurss dod pamata zināšanas katastrofu risku notikšanā un mazināšanā, adoptēšanās klimata pārmaiņām veicināšanā un sabiedrības un kritisko infrastruktūru izturētspējas uzlabošanā. Pirmā kursa daļa ir paredzēta pamata terminu apgūšanai : risks, stihija, ievainojamība un katastrofa, ieskaitot dabas katastrofas un tehnogēnās. Šī daļa skaidro terminu stihijas kopā ar ievainojamību un radot saikni starp stihijas cēloni un radītajām sekām sabiedrībai un kritiskajām infrastruktūrām. Otrā daļa ir veltīta kritisko infrastruktūru izturētspējai. Tā skaidro kritiskās infrastruktūras darbību un kā darbības traucējumi rada kaskādes kritumu dažādās infrastruktūrās un dažādos mērogos. Stratēģijas, kas paredz izturētspējas veidošanu pret dabas stihijām un klimata pārmaiņām. Kurss piedāvā studentiem tikt galā ar riska novērtējumiem un izturētspējas aprēķiniem, izmantojot kvalitatīvas un kvantitatīvas metodes. Piedāvāto terminu izpratne tiks uzlabota speciālos pētījumos par tīklveida infrastruktūras sistēmām. Abas daļas ir veidotas tā, lai iedrošinātu iegūto zināšanu pielietošanu praktiskos pētījumos, kas tiks veikti kursa laikā. Kurss piedāvā iegūt zināšanas uzreiz vairākos specializētos pētījumu virzienos, kas iekļauj izturētspējas uzlabošanas stratēģijas, samazinot ievainojamību un palielinot adoptācijas spējas. Šajā kontekstā didaktiskās aktivitātes paredz starpdisciplināru perspektīvu, lai radītu rīku zinātniekiem un profesionāļiem, kas nodrošina veiksmīgu katastrofu izturētspējas modelēšanu. Piedāvāto didaktisko aktivitāšu kopumu tādā veidā piedāvā praktisku pieeju profesionāļiem un studentiem, kuri vēlas darboties ar izturētspējas pētījumiem. Šis kurss piedāvā pašus pamatus un vadlīnijas pareizai katastrofu izturētspējas modelēšanai.